Es tevi mīlu, bet tu man nepatīc...

Angļu valodā vārds “love” bieži attiecas uz “kaut ko, kas man patīk”. Piemēram, “es mīlu lipīgos rīsus”, “es mīlu saldo mango”. Mēs patiesībā domājam, ka mums tas patīk. Patīk ir pieķeršanās kaut kam, piemēram, ēdienam, kas mums patiešām garšo vai ko mums patīk ēst. Mēs to nemīlam.

Metta nozīmē, ka tu mīli savu ienaidnieku; tas nenozīmē, ka tev patīk tavs ienaidnieks. Ja kāds vēlas tevi nogalināt, un tu saki: "Man viņi patīk," tas ir muļķīgi! Bet mēs varam viņus mīlēt, tas nozīmē, ka mēs varam atturēties no nepatīkamām domām un atriebības, no jebkādas vēlmes viņus sāpināt vai iznīcināt. Pat ja viņi tev varbūt nepatīk – viņi ir nožēlojami, bēdīgi cilvēki –, tu joprojām vari būt laipns, dāsns un žēlsirdīgs pret viņiem. Ja šajā telpā ienāktu kāds dzērājs, kurš ir nejauks un pretīgs, neglīts un slims, un viņā nebūtu nekā, kas varētu piesaistīt – teikt: "Man patīk šis cilvēks," būtu smieklīgi. Bet viņu var mīlēt, nevis kavēties nepatikā, nevis ļauties reakcijām uz viņa nepatīkamību. To mēs domājam ar metta.

Dažreiz ir lietas, kas cilvēkam sevī nepatīk, bet metta nozīmē neieslīgt savās domās, attieksmē, problēmās, prāta domās un sajūtās. Tāpēc tā kļūst par tūlītēju apzinātības praksi. Būt apzinātam nozīmē vērsties pret bailēm, dusmām vai greizsirdību.

Meta nozīmē neradīt problēmas ap esošajiem apstākļiem, ļaujot tiem izzust, izzust. Piemēram, kad prātā rodas bailes, jūs varat izjust mettu pret šīm bailēm — tas nozīmē, ka jūs neveidojat nepatiku pret tām, jūs varat vienkārši pieņemt to klātbūtni un ļaut tām izzust. Jūs varat arī mazināt bailes, atzīstot, ka tās ir tādas pašas bailes, kādas ir ikvienam, kādas ir dzīvniekiem. Tās nav manas bailes, tās nav cilvēka bailes, tās ir bezpersoniskas bailes. Mēs sākam just līdzi citām būtnēm, kad saprotam ciešanas, kas saistītas ar reaģēšanu uz bailēm mūsu pašu dzīvē — sāpes, fiziskās sāpes, kad tevi sper, kad kāds tevi sper...

Londonā, ceļojot metro, es ļoti satraucos. Es to ienīdu – tās briesmīgās metro stacijas ar šausminošiem reklāmas plakātiem un milzīgiem cilvēku pūļiem netīrajos, netīrajos vilcienos, kas dārd pa tuneļiem. Man trūka pilnīga mettas (pacietības un laipnības). Es mēdzu kavēties pret to nepatikā, tad nolēmu savu praksi padarīt par pacietības un laipnības meditāciju, ceļojot Londonas metro. Tad man tas sāka patiesi patikt, nevis kavēties aizvainojumā. Es sāku justies laipni pret cilvēkiem. Riebums un sūdzības pazuda – pilnībā.

Kad jūtat nepatiku pret kādu, varat pamanīt tieksmi sākt piebilst: "Viņš izdarīja to un viņš izdarīja šito, un viņš ir šāds, un viņam nevajadzētu būt tādam." Tad, kad jums kāds patiešām patīk: "Viņš var izdarīt to un viņš var izdarīt šito. Viņš ir labs un laipns." Bet, ja kāds saka: "Šis cilvēks ir patiešām slikts!", jūs jūtaties dusmīgs. Ja jūs kādu ienīstat un kāds cits viņu slavē, arī jūs jūtaties dusmīgs. Jūs nevēlaties dzirdēt, cik labs ir jūsu ienaidnieks. Kad esat dusmu pilns, jūs nevarat iedomāties, ka kādam, kuru jūs ienīstat, varētu būt kādas tikumīgas īpašības; pat ja viņam piemīt dažas labas īpašības, jūs nekad nevienu no tām nevarat atcerēties. Jūs varat atcerēties tikai visas sliktās lietas. Kad jums kāds patīk, pat viņa trūkumi var būt mīļi - "nekaitīgas mazas kļūdas".

Tāpēc atpazīsti to savā pieredzē; novēro simpātiju un antipātijas spēku. Pacietīga laipnība jeb metta ir ļoti noderīgs un efektīvs instruments, lai tiktu galā ar visiem sīkumiem, ko prāts sakrāj ap nepatīkamu pieredzi. Metta ir arī ļoti noderīga metode tiem, kam ir izšķirošs, ļoti kritisks prāts. Viņi spēj saskatīt tikai trūkumus it visā, bet nekad neskatās uz sevi, viņi redz tikai to, kas ir "tur ārā".

Tagad ir ļoti ierasts pastāvīgi sūdzēties par laikapstākļiem vai valdību. Personīgā augstprātība rada šos patiešām nepatīkamos komentārus par visu; vai arī jūs sākat runāt par kādu, kura tur nav, diezgan inteliģenti un diezgan objektīvi viņu kritizējot. Jūs esat tik analītisks, jūs precīzi zināt, kas šim cilvēkam ir vajadzīgs, kas viņam būtu jādara un kas viņam nebūtu jādara, un kāpēc viņš ir tāds un šitāds. Ļoti iespaidīgi, ka jums ir tik ass, kritisks prāts un zināt, kas viņam būtu jādara. Jūs, protams, sakāt: "Patiesībā es esmu daudz labāks nekā viņi."

Tu neaizsedz sevi pret trūkumiem un nepilnībām visā. Tu vienkārši mierīgi sadzīvo ar tiem. Tu nepieprasi, lai būtu citādi. Tāpēc metta dažreiz ir jāaizmirst par to, kas ir nepareizi ar tevi un visiem pārējiem — tas nenozīmē, ka tu šīs lietas nepamani, tas nozīmē, ka tu neradīsi problēmas ap tām. Tu pārstāj šāda veida iegribu, esot laipns un pacietīgs — mierīgi sadzīvojot.